DIGITALIZCIJA LATVIJ.

Description

Priekšvārds Satura rādītājs Apzīmējumi, saīsinājumi un mērvienības Kopsavilkums Savienojamības uzlabošana Digitālo tehnoloģiju ieviešanasun izmantošanas palielināšana Uzlabot digitālās prasmes Palielināt digitālo izpratni uzņēmumos Sekmēt digitālo pārvaldību Uzticības palielināšana digitālā vidē Sekmēt digitālo drošību Uzlabot privātumu Uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistē Digitālās inovācijas iespēju izmantošana Visas valdības pieejas veidošana Nodaļa 1. Latvija digitālajā transformācijā: Lespējas un izaicinājumi Jaunākās ekonomikas un sociālās tendences Latvijā Digitālā transformācija var sekmēt produktivitāti 1.1. attēls. Darbaspēka produktivitāte Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2000.-2019. gads Digitālā inovācija ir produktivitātes atslēga 1.2. attēls. Uzņēmējdarbības pētniecība un attīstība informācijas nozarēs Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2016 Aktīva darba tirgus politika var palīdzēt likvidēt digitālo prasmju trūkumu 1.3. attēls. Nodarbinātie IKT speciālisti Eiropas Savienībā, 2018 Digitālo rīku izmantošana iekļaujošas izaugsmes sekmēšanai 1.4. attēls. Personas, kuras dzīvo nabadzīgās mājsaimniecībās Latvijā un ESAO valstīs, 2017 Labklājības veicināšana digitālās transformācijas procesā 1.5. attēls. Apmierinātība ar dzīvi ESAO, 2018 Latvijas digitālās transformācijas stratēģija 1.1. tabula. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam: Darbības virzieni Digitalizācijas integrētās politikas satvars 1.6. attēls. Digitalizācijas integrētās politikas satvars Piekļuve Lietošana Inovācijas Darba vietas Sabiedrība Uzticēšanās Tirgus atvērtība Digitalizācija Latvijā Atsauces Piezīme Nodaļa 2. Galvenās nākotnes nenoteiktības digitālajā transformācijā un potenciālās sekas latvijai Ievads Kāpēc scenāriji? Lēmumu pieņemšana nenoteiktības kontekstā 2.1. ielikums. Kāds ir stratēģijas nākotnes skatījums? Kā izmantot šo nodaļu 2.2. ielikums. Koronavīrusa pandēmijas sekas Norādes vēlamas digitālas Latvijas izveidei Trīs scenāriji: Latvijas iztēlošanās dažādos nākotnes kontekstos #Me2.0 Kopsavilkums #Me2.0 Signāli: Pašorganizētas kopienas, digitālie kopīgie resursi un izlūkošana, izmantojot atklāti pieejamus avotus Kā radās šī pasaule Kā izskatās šī pasaule Ieskats Latvijas digitālajā stratēģijā Platformas valdības Kopsavilkums Platformas valdības Signāli: Digitālie valsts pakalpojumi, iedzīvotāju vērtējums, unikālas identitātes sistēmas, ārvalstu investīciju skrīnings un pakalpojumu sniedzēju regulējums Kā radās šī pasaule Kā izskatās šī pasaule Ieskats Latvijas digitālajā stratēģijā Korporatīvie starpnieki Kopsavilkums Korporatīvie starpnieki Signāli: Superzvaigžņu uzņēmumi, tirgus koncentrācija un valsts interešu jomas Kā radās šī pasaule Kā izskatās šī pasaule Ieskats Latvijas digitālajā stratēģijā Stratēģiskās perspektīvas, kas jāapsver Latvijai Stiprināt Latvijas iekšējās un ārējās partnerības digitālai transformācijai Noteikt viedas pieejas izglītībai un prasmēm, lai veidotu adaptīvus un kritiskus Latvijas iedzīvotājus Noteikt ceļus uz iekļaujošu digitālu Latviju, ko veido cilvēki cilvēkiem. Stiprināt kapacitāti personas datu piekļuvei un lietošanai, vienlaikus aizsargājot digitālo drošību un drošumu Secinājums Atsauces Piezīmes Nodaļa 3. Infrastruktūras latvijas digitālajai ekonomikai Komunikācijas politikas uzdevumi Latvijas digitālajai transformācijai 3.1. tabula. Valstu mērķi attiecībā uz platjoslas pārklājumu ESAO Savienojamības stāvoklis Latvijā Platjoslas izplatība 3.1. attēls. Mobilās platjoslas abonenti uz 100 iedzīvotājiem pēc ESAO valstīs, 2019. gada jūnijs 3.2. attēls. Fiksētās platjoslas abonenti uz 100 iedzīvotājiem pēc ESAO valstīs, 2019. gada jūnijs 3.3. attēls. Optiskās šķiedras savienojumu procentuālā daļa kopējā fiksētajā platjoslā ESAO valstīs, 2015. gada 2. ceturksnis - 2019. gada 2. ceturksnis 3.4. attēls. Fiksētās platjoslas abonenti Latvijā pēc tehnoloģijas, 2015. gada - 2019. gada 2. ceturksnis 3.5. attēls. Fiksētās platjoslas abonenti Rīgā un ārpus tās pēc tehnoloģijas, 2018. gads Platjoslas ātrumi 3.6. attēls. Fiksēto platjoslas savienojumu pieredzētie lejupielādes caurmēra ātrumi ESAO valstīs, 2019. gada jūlijs 3.7. attēls. Fiksētās platjoslas abonenti uz 100 iedzīvotājiem ESAO valstīs, pēc ātruma līmeņiem, 2019. gada jūnijs 3.8. attēls. Procentuālie rādītāji par mājsaimniecībām kopumā un lauku teritorijām ar fiksēto platjoslas pārklājumu vismaz 30 Mb/s ESAO valstīs, 2018. gada jūnijs 3.9. attēls. Mājsaimniecību ar LTE mobilo pārklājumu procentuālais rādītājs kopumā un lauku teritorijās, 2018. gada jūnijs Fiksēto un mobilo sakaru platjoslas pakalpojumu cenas Mobilo datu lietojums 3.10. attēls. Fiksēto sakaru platjoslas cenu tendences Latvijā un ESAO valstīs, 2013. gada jūnijs - 2019. gada decembris 3.11. attēls. Mobilo sakaru platjoslas cenu tendences Latvijā un ESAO valstīs, 2013. gada maijs - 2019. gada novembris Lietu internets 3.12. attēls. Mobilo datu lietojums uz mobilo sakaru platjoslas abonentu atsevišķās ESAO valstīs, 2016.-2018 gads 3.13. attēls. M2M/integrētie šūnu mobilo sakaru abonenti atsevišķās ESAO valstīs, 2019. gada jūnijs Interneta plūsmu apmaiņas punkti 3.14. attēls. IPv6 ieviešana katrā atsevišķās ESAO valstīs, 2020. gads Sakaru tirgu attīstība Latvijā 3.15. attēls. Sakaru ieņēmumu un ieguldījumu tendences Latvijā, 2010–18 3.2. tabula. Latvijas sakaru tirgu galvenie dalībnieki Fiksēto sakaru tirgus attīstības Mobilo sakaru tirgus attīstība 3.16. attēls. Fiksētaās platjoslas tirgus daļas Latvijā, 2010. un 2018. g. 3.17. attēls. Mobilo sakaru platjoslas tirgus daļa, 2010. un 2018. g. Spektra piešķiršana 3.18. attēls. Spektra pieejamība Latvijā, 2019. g. 3.3. tabula. Latvijā veiktās spektra izsoles Konverģence 3.19. attēls. Klienti, kuri abonē pakalpojumu komplektus Latvijā, 2018. g. Regulējuma un politikas attīstība Latvijā Institucionālā struktūra un plānojums Politikas un regulācijas iniciatīvas piekļuves uzlabošanai 3.1. ielikums. Platjosla Latvijas skolām Politikas ieteikumi 3.2. ielikums. Politikas ieteikumi Atsauces Piezīmes Nodaļa 4. Digitālās transformācijas atbalstīšana starp cilvēkiem, uzņēmumiem un valdību Digitālo tehnoloģiju lietošana iedzīvotāju vidū Interneta lietošana pa grupām 4.1. attēls. Interneta lietotāji pēc izglītības līmeņa ESAO valstīs, 2018. gadā vai gadā, par kuru pēdējo pieejami dati 4.2. attēls. Interneta lietotāji pēc kategorijas ESAO valstīs, 2018. gadā vai gadā, par kuru pēdējo pieejami dati 4.3. attēls. Interneta lietotāju tendences Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2005.-2018. 4.4. attēls. Interneta lietotāju tendences pa kategorijām Latvijā, 2005.-2018. 4.5. attēls. Interneta piekļuve mājās ESAO valstīs, 2018 4.6. attēls. Iemesli piekļuvei internetam mājās neesamībai Latvijā, 2018 4.7. attēls Lauku unpilsētas plaisa attiecībā uz piekļuvi platjoslas pakalpojumiem Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2018 Kā iedzīvotāji lieto internetu 4.8. attēls. Individuālie interneta lietotāji Latvijā, 2017. gadā vai gadā, par kuru pēdējo pieejami dati IKT lietošanas veicināšana sabiedrībā 4.9. attēls. Tiešsaistes pirkumi Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2018 4.1. ielikums. Attālinātā mācīšanās COVID-19 pandēmijas laikā 4.10. attēls. Pamata vai augstākas par pamata digitālās prasmes Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, pēc dzimuma, 2017 4.11. attēls Plaisa starp laukiem un pilsētu attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2017 4.2. ielikums. Austrālija un Norvēģija izvēlas kopienā balstītas pieejas, lai veicinātu digitālo pratību pieaugušo vidū Lietošana privātpersonām- secinājumi Digitālo tehnoloģiju lietošana uzņēmumos Pašreizējais IKT lietojums uzņēmumos 4.12. attēls. Uzņēmumu pieslēgumi fiksētiem platjoslas pakalpojumiem Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2018. gadā vai gadā, par kuru pēdējo pieejami dati 4.13. attēls. Interneta lietošana pēc atlasītajās ESAO valstīs, 2018. gadā vai gadā, par kuru pēdējo pieejami dati 4.14. attēls. Apgrozījums no tirdzniecības internetā Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2017 Šķēršļi plašākai digitālo tehnoloģiju lietošanai 4.15. attēls. Moderno digitālo tehnoloģiju lietošana atlasītajās ESAO valstīs, 2017. gadā vai gadā, par kuru pēdējo pieejami dati 4.16. attēls. Nodarbinātība pēc uzņēmuma lieluma Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2016 4.17. attēls. Moderno digitālo tehnoloģiju izmantošana pēc uzņēmuma lieluma Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2017 4.18. attēls. Paļaušanās uz profesionālu pārvaldību un atlasītajās ESAO valstīs, 2017.-2018. 4.3. ielikums. Pieejams plašs atbalsta pasākumu klāsts, lai palīdzētu uzņēmumiem kļūt digitāliem Digitālajai transformācijai nepieciešamās prasmes 4.19. attēls. Prasmju nepietiekamība Latvijā, 2017 4.20. attēls. Pieaugušo ar augstāko izglītību ienākumi ESAO pēc studiju jomas, 2017 4.21. attēls. Uzņēmumi, kas sastopas ar grūtībām noalgot IKT speciālistus, Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2019 4.4. ielikums. Digitālajai transformācijai ir nepieciešama plaša prasmju kombinācija Veiktie pasākumi digitālo prasmju uzlabošanai 4.22. attēls. Kopējais augstākās IKT izglītības absolventu skaits Latvijā, 2013.-2017. 4.23. attēls. Uzņēmumi, kas nodrošina IKT apmācības saviem darbiniekiem, Latvijā un atlasītās ESAO valstīs, 2012. un 2018. gads 4.5. ielikums. Izmaiņas izglītības un apmācību sistēmā, sekojot izmaiņām ekonomikā 4.6. ielikums. Vācija un Apvienotā Karaliste izmanto vienkāršotas procedūras IKT speciālistu nodarbināšanai no ārvalstīm 4.24. attēls. Pieņemšana darbā tiešsaistē pēc nodarbinātības grupas Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2018 Lietošana uzņēmumos - secinājumi Digitālo tehnoloģiju lietošana valdībā Pašreizējā IKT lietošanas pārvaldē stratēģija 4.7. ielikums. Latvijas Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes Progress pakalpojumu digitalizācijā 4.25. attēls Tiešsaistes pakalpojumu lietošanas tendences Eiropas Savienībā, 2010.-2019. gads 4.26. attēls. Personas, kas pierakstījās vizītē pie veselības aprūpes speciālista tiešsaistē, Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2012. un 2018. gads 4.8. ielikums. Nepieciešams noteikt skaidrus noteikumus, lai veicinātu medicīnas datu koplietošanu IKT izmantošana pakalpojumu uzlabošanai 4.9. ielikums. Digitalizācijas veicināšana reģionos 4.27. attēls. Noderīgu atkārtoti izmantojamu datu atvēršanas (OURdata) indekss 2019 4.1. tabula. Vairāk valdības datu ir kļuvuši publiski pieejami Valdības iepirkumu izmantošana digitālās transformācijas veicināšanai Lietošana valdībā - secinājums Secinājumi un politikas rekomendācijas 4.10. ielikums. Rekomendācijas politikas jomā Atsauces Piezīme Nodaļa 5. Uzticamības veicināšana digitālajai ekonomikai Latvijas digitālās drošības politika Jaunākās tendences 5.1. attēls. Izplatītākie ļaunprātīgā koda uzbrukumi Latvijā, 2018. gads 5.2. attēls. Izplatītākie ļaunprātīgā koda uzbrukumi Latvijā, 2020. gadā (1. cet.) 5.3. attēls. “Kiberdrošības” četras dimensijas Pārvaldība 5.4. attēls. Digitālās drošības vadības struktūra Latvijā (2019.-2022. g.) 5.5. attēls. Digitālās drošības politika Latvijā 5.6. attēls. Digitālās drošības pārvaldības struktūra Igaunijā Jaunākās iniciatīvas Secinājumi un politikas ieteikumi 5.1. ielikums. ESAO rekomendācijas par digitālās drošības risku pārvaldību ekonomiskai un sociālai labklājībai principi 5.2. ielikums. Politikas ieteikumi Uzticamības veidošana ar lielāku privātumu Datu aizsardzības tiesiskais regulējums Institucionālā uzraudzība 5.3. ielikums. Latvijas DVI galvenās regulatīvās pilnvaras un darbības saskaņā ar FPDAL 5.4. ielikums. DVI tiesības saskaņā ar FPDAL 5.1. tabula. Administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtie lēmumi Tehniskie pasākumi datu aizsardzībai 5.7. attēls. Ziņotie personas datu pārkāpumi Latvijā Secinājumi un politikas ieteikumi 5.5. ielikums. Politikas ieteikumi Patērētāju aizsardzība Politikas struktūra ESAO principu ieviešana digitālo patērētāju aizsardzībā 5.6. ielikums. Digitālo patērētāju aizsardzības vispārīgie principi 5.7. ielikums. PTAC galvenās izpildes pilnvaras 5.2. tabula. PTAC budžets un personāls, 2017.-19. gads 5.3. tabula. PTAC saņemtās un atrisinātās patērētāju sūdzības laikā, 2017. g. – 2019. g. jūnijs 5.4. tabula. Ar e-komerciju saistītās sūdzības, 2017. g. – 2019. g. jūnijs 5.5. tabula. Oficiālās patērētāju sūdzības par negodīgu komercpraksi laikā 2017. g. – 2019. g. jūnijs 5.6. tabula. Nelikumīgas e-komercijas prakses, 2017. g. – 2019. g. jūnijs 5.7. tabula. Iekšzemes un pārrobežu patērētāju strīdi Noslēgums un politikas ieteikumi 5.8. Ielikums. ESAO ieteikumi Latvijai par patērētāju aizsardzības uzlabošanu Atsauces Piezīmes Nodaļa 6. Ekonomikas un sabiedrības digitālās pārveides iespēju izmantošana Digitālo inovāciju šķēršļu novēršana Inovācijas un pētniecības situācija Latvijā 6.1. attēls. Produktivitātes atšķirības atlasītajās ESAO valstīs, 2017. gads 6.2. attēls. Uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2018. gads 6.3. attēls. Inovatīvi MVU Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2014.–2016. gads 6.4. attēls. Patentu pieteikumi Eiropas Patentu birojam, 2017. gads 6.5. attēls. Pētnieki un jaunie doktora grāda ieguvēji Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2018. gads 6.6. attēls. Doktora grāda ieguvēji IKT jomā Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2013.–2017. gads 6.7. attēls. Tie 10 % zinātnisko publikāciju, kas datorzinātnē tiek citētas visbiežāk atsevišķās ESAO valstīs, 2018. gads Inovāciju politika 6.8. attēls. No starptautiskās sadarbības izrietošās zinātniskās publikācijas atlasītajās ESAO valstīs, 2018. gads 6.1. ielikums. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu īstenošana 6.2. ielikums. Zviedrijas inovāciju stratēģija Pētniecības un izstrādes veicināšana 6.9. attēls. Valdības finansējums un nodokļu atbalsts uzņēmumu pētniecībai un izstrādei Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2017. gads 6.3. ielikums. Dažādas pieejas, kas izmantotas pētniecības un izstrādes veicināšanai 6.10. attēls. MVU, kas inovācijas darbībās sadarbojas ar augstākās izglītības vai valdības iestādēm atlasītajās ESAO valstīs, 2014.–2016. gads Inovāciju veicināšana uzņēmumos Jaunuzņēmumu veicināšana 6.11. attēls. Uzņēmumi, kas apgalvo, ka finansējuma pieejamība ir būtisks šķērslis ilgtermiņa investīcijām, 2018. gads Secinājums un politikas ieteikumi 6.4. ielikums. Politikas ieteikumi Latvijas Viedās specializācijas stratēģija 6.1. tabula. Latvijas viedās specializācijas jomas 6.2. tabula. Finansējuma instrumenti viedajai specializācijai 2014.–2018. gads 6.3. tabula. Viedā specializācija: Kompetenču centri un klasteri 6.5. ielikums. Viedā specializācija: Visaptveroši ieteikumi Latvijas bioekonomikas stratēģija 6.12. attēls. Bioekonomikas pienesums ražošanas pievienotajā vērtībā, 2010. un 2017. gads 6.13. attēls. Latvijas redzamā salīdzinošā priekšrocība, 2005. un 2015. gads 6.14. attēls. Mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs 6.15. attēls. Pētniecības un izstrādes izdevumi pa nozarēm Latvijā salīdzinājumā ar ESAO valstīm, 2015. gads 6.16. attēls. Latvijas pētniecības un izstrādes izdevumi dabaszinātnēs un inženierzinātnēs katrā nozarē 6.6. ielikums. Flandrijas Tehnoloģiju pārneses biroji (TPB) 6.7. ielikums. Izaugsmes potenciāls: lielie dati labākai lauksaimniecības un mežsaimniecības politikai 6.8. ielikums. Politikas ieteikumi: Bioekonomika Biomedicīniskā pētniecība un inovācija veselības jomā 6.17. attēls. Latvijas eksports augsto tehnoloģiju un vidēji augsto tehnoloģiju produktu jomā, 2010. un 2018. gads 6.18. attēls. Latvijas publikācijas tajos 10 % dokumentu, kas citēti visbiežāk 6.9. ielikums. Politikas ieteikumi: Biomedicīna Inovācijas politikas mērķu uzlabošana 6.19. attēls. Latvijas publikācijas tajos 10 % dokumentu, kas visbiežāk citēti materiālzinātnēs un inženierzinātnēs 6.20. attēls. 3D printeru izmantošana ražošanai uzņēmumos Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2018. gads 6.10. ielikums. Platforma Industrija 4.0 Viedās enerģijas tehnoloģijas un viedās pilsētas risinājumi 6.11. ielikums. Politikas ieteikumi: Viedie materiāli un inženierzinātnes 6.21. attēls. Latvijas publikācijas tajos 10 % dokumentu, kas citēti visbiežāk viedās enerģētikas jomā 6.22. attēls. Rūpnieciskās elektroenerģijas cenas Latvijā un atlasītajās ESAO valstīs, 2017. gads 6.12. ielikums. Digitalizācijas pienesuma palielināšana nākotnes viedajās pilsētās Sinerģiju uzlabošana RIS3 jomās 6.13. ielikums. Politikas ieteikumi: Viedā enerģija 6.23. attēls. IKT pakalpojumu eksports no Latvijas un atlasītajās ESAO valstīs, 2010.–2015. gads 6.24. attēls. Latvijas publikācijas tajos 10 % dokumentu, kas visbiežāk citēti datorzinātnē, elektroniskajā inženierijā un saistītās jomās 6.4. tabula. Atbalsts IKT neatbilst citu viedās specializācijas jomu vajadzībām 6.14. ielikums. Politikas ieteikumi: IKT Atsauces Piezīmes Nodaļa 7. Digitālās transformācijas politikas: rekomendācijas valdības kopējai pieejai Digitalizācija Latvijā: Integrētas politikas satvars 7.1. attēls. Digitalizācijas integrētās politikas satvars Stratēģisks skatījums Piekļuves un pārklājuma uzlabošana Efektīvas digitālo tehnoloģiju lietošanas veicināšana Uzticības palielināšana digitālajā vidē Digitālo inovāciju atraisīšana Kopīgas valdības līmeņa pieejas digitālās transformācijas politikas izveide Latvijas ilgtspējas stratēģija 2030 7.2. attēls. Latvijas nacionālais attīstības plāns Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam 7.1. tabula. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam Skaidri budžeta piešķīrumi digitālajai stratēģijai Spēcīgāks koordinācijas mehānisms valdības ietvaros 7.2. tabula. Nacionālo digitālo stratēģiju pārvaldība ESAO valstīs 7.1. ielikums. Politikas rekomendācijas valsts pārvaldes kopējai pieejai Atsauces Attēli Tabulas Ielikumi